Dzemdības ārpus stacionāra var būt plānotas vai neplānotas.

Neplānotas tās ir tādā gadījumā, kad tās notiek tik strauji, ka sieviete nepaspēj aizbraukt uz dzemdību iestādi. Tad jāsauc NMPD.

Neplānotas ārpusstacionāra dzemdības ir arī tādas dzemdības, kad sieviete kādu specifisku iemeslu dēļ izvēlas dzemdēt mājās bez mediķu klātbūtnes. Tas ir bīstami, jo tiek apdraudēta gan sievietes, gan bērna veselība un dzīvība jo katrās dzemdībās var rasties pēkšņi sarežģījumi.

Savukārt plānotas ārpusstacionāra dzemdības ir tādas dzemdības, kas grūtniecei un vecmātei iepriekš vienojoties, tiek plānotas speciāli aprīkotā dzemdību mājā vai dzemdētājas mājās nodrošinot likumā noteikto aprīkojumu un kārtību.

Dzemdību palīdzības sniegšanas kārtību un aprīkojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 611.

Plānotu ārpusstacionāra dzemdību galvenie priekšnosacījumi ir fizioloģiska grūtniecība un fizioloģiskas dzemdības, kā arī liela sievietes pārliecība par savām spējām un patiesa vēlēšanās dzemdēt savās mājās vai dzemdību mājā.

Ja grūtniecībā ir nopietni riska faktori, dzemdības jāplāno stacionārā, iespēju robežās radot sev mājīgu vidi, lai pēc iespējas labāk varētu ļauties dzemdību procesam. Par to kāpēc tas ir svarīgi un kā to panākt, klausieties manās lekcijās … links uz lekcijām.

Ja dzemdību gaitā tās no fizioloģiskām kļūst par patoloģiskām, nekavējoties jādodas uz slimnīcu un jāturpina dzemdības tur, lai glābtu mātes un/vai bērna dzīvību.

Tomēr Tev vismaz daļēji būs izdevies realizēt savu vēlmi, nebūs jāmokās ar sajūtu kā būtu, ja būtu…. un mierinās apziņa, ka darīji labāko ko varēji. Katrai pieredzei ir sava vērtība un nozīme.

Ārpus stacionāra nevajadzētu dzemdēt modes pēc vai tāpēc, ka tā darīja kāda sociālo tīklu zvaigzne, kam sekojat. Tam jābūt dziļi personiskam sievietes lēmumam un pārliecībai, ka viņa to vēlas un spēj. Tā ir atbildības uzņemšanās par sevi, savām attiecībām ar vecmāti, savām dzemdībām, savu bērnu un savu dzīvi, kas ir galvenā priekšrocība izvēloties plānotas dzemdības ārpus stacionāra.

Tā pat nevajadzētu slēgt līgumu ar mani tāpēc, ka šobrīd tas ir stilīgi vai draudzene nesen to darīja. Lai sadarbotos, mums jābūt vienā vibrācijā, vienas vērtību sistēmas ietvaros, vienā pasaules redzējumā. Tikai tad tas izdosies.

Diemžēl šobrīd ir salīdzinoši maz cilvēku, kas vēlas un spēj uzņemties atbildību par sevi, jo visa sistēma kurā mēs uzaugam un dzīvojam ir veidota tā, lai mēs būtu atkarīgi no dažādām vielām, lietām un tehnoloģijām, lai mēs tās nebeidzami pirktu un patrētu, nejūtot sava ķermeņa un dvēseles patiesās sajūtas un vajadzības. Tas prasa lielu drosmi un ilgu darbu ar sevi, lai izrautos no šī vāveres riteņa. Tie cilvēki, kas meklē ceļu pie sevis un dabas, atsakoties no sev nevajadzīgā, lielākoties tiek uzlūkoti kā dīvaini. Arī es, jo esmu pārvākusies no Rīgas uz laukiem, atteikusies no daudzām lietām un veicu dažādas prakses un meditācijas, lai varu labāk sajust sevi un Tevi.

Uzņemties atbildību par sevi un savu bērnu, var ne tikai dzemdībās mājās vai dzemdību mājā, bet arī dzemdējot slimnīcā. Nepieņem bezpalīdzīga upura lomu, ieejot dzemdību nodaļā un nedarīt to, ko neizproti vai nevēlies. Runā ar personālu, jautā, noskaidro jau iepriekš lekcijās kādas ir dzemdībās iespējamās manipulācijas, lai tad kad Tev tās piedāvā, Tu vari pieņemt informētu lēmumu piekrist vai atteikties. Ja Tu atteiksies, sekas būs Tava, nevis mediķu atbildība. Ja Tu piekritīsi, Tu zināsi ka tas bija labākais, ko attiecīgajā situācijā varēji darīt.

Ja pēkšņi būs apdraudēta Tava vai bērna dzīvība, tad mediķiem tā būs steidzami jāglābj un tikai pēc tam sekos paskaidrojums kāpēc un kas tika darīts.

Varbūt tieši bērna piedzimšana ir tas brīdis, kad pieaugt, atteikties no ārišķīgā savā dzīvē, nevainot citus. Beidzot uzņemties atbildību un sajust kā un ko Tu patiesi vēlies un to arī izdarīt. Arī turpmāk katrā solī un izvēlē būs jāuzņemas atbildība par savu bērnu, viņa veselību, audzināšanu un skološanu.

Reizēm dzemdību gaita izvēršas pilnīgi pretēji iecerētajam. Arī tā ir transformācija un liela pieņemšanas mācība.

Mani reiz uzrunāja sieviete, kurai bija bijušas vairākas dzemdības mājās un arī šoreiz vaiņa plānoja dzemdēt mājās ar savu vecmāti. Pēdējā brīdī situācija mainījās, jo vecmāte nevarēja ierasties. Tā kā es dzīvoju salīdzinoši netālu, dzemdību darbībai sākoties, bet pēc brīža apstājoties, viņa lūdza mani atbraukt un palīdzēt izvērtēt uz kurieni doties dzemdēt. Ceļi bija ļoti slideni, tēpēc ieteicu doties uz tuvāko dzemdību iestādi, nevis to, kur es strādāju un varētu viņai palīdzēt. Sieviete lūdza mani neatstāt viņu vienu, bet doties līdzi uz slimnīcu.

Kad ieradāmies, viena sieviete no personāla komandas bija ļoti pretīmnākoša, bet divas aktīvi uzstāja uz klasisku dzemdību pozu un bērna apskati pēc 10 minūtēm, kaut gan tam nebija objektīvu iemeslu. Es neko nevarēju ietekmēt, jo nestrādāju šajā stacionārā un mana klātbūtne radīja nervozu atmosfēru. Mani lūgumi atbalstīt sievietes vēlmes drīzāk izsauktu negatīvu reakciju, tāpēc atbalstīju viņu pašu kā vien varēju esošajā situācijā.

Pieredze izvērtās pozitīva, jo dzemdētāja pieņēma, ka viņa nevar mainīt apstākļus, tāpēc mainīja savu attieksmi un pieņem šo pieredzi ar pateicību un pārliecību, ka kādu dienu sapratīs kāpēc viņai tā bija nepieciešama.

Vairāk par to kā saprast ko Tu varētu vēlēties dzemdībās, kā izvēlēties dzemdību personālu un vietu, kā vari jau iepriekš mājās gatavoties, lai piedzīvotu iespējami harmoniskākas dzemdības, vari uzzināt privātā konsultācijā vai video lekcijā par gatavošanos dzemdībām

Es noteikti nevēlos Tevi pierunāt uz kādu noteiktu dzemdību vietu vai veidu, bet gan savu iespēju robežās atbalstīt Tevi Tavā izvēlētajā vietā un veidā.