Par mani
Mīļie, ļoti priecājos iepazīties.
Mans vecāku dotais vārds ir Agnese un mans garīgais vārds ir MaoRa,
Ma - māte, O - portāls pa kuru cilvēki ienāk šajā pasaulē, Ra - saule.
Esmu māte 5 bērniem, krustmāte 5 bērniem, vecmāte vairāk kā 1000 ģimenēm un garīgā māte katram, kurš lūdz man atbalstu.
Māte savus bērnus mīl un pieņem bez nosacījumiem, bet nosprauž robežas, lai bērni būtu drošībā. Māte audzina bērnus tā, lai pieaugot viņi spēj dzīvot patstāvīgi.
Saule ir spoža un karsta, bet jo spožāka saule, jo tumšāka ēna un jo karstāka saule, jo stiprāk tā dedzina.
Es esmu kā māte, kas Tevi pieņem bez nosacījumiem, ļauj izpausties, bet nosprauž robežas tad, kad netīšām vari nodarīt pāri sev vai citiem.
Kā laba māte, es nedarīšu Tavā vietā, es iemācīšu Tev darīt pašai, lai neesi no manis atkarīga, lai kļūsti patstāvīga, lai pati kļūsti par labu māti.
Es esmu kā saule, kam ir kā gaismas, tā ēnas puses, kā katram no mums.
Esmu kā saule, kas silda un apgaismo, bet arī izgaismo, to, ko negribētos just vai redzēt. To Tev būs jāpieņem vai jātransformē. Katrā no mums ir viss, gan gaisma, gan tumsa, gan labais, gan grūtais. Svarīgi atrast līdzsvaru, pieņemt sevi un augt. Katru dienu to mācos pati un mācu saviem bērniem, gan pašas, gan tiem, kas nāk pēc atbalsta.
Mans ceļš.
Jau no bērnības mani piesaistīja ienākšana un aiziešana no šīs pasaules, dzīves cikls.
Es jutu gaidībās esošo sieviešu īpašo auru, mani apbūra mammu trauslums un mazuļu patiesums. Es lūdzu savu vecmāmiņu un vecvecmāmiņu atkal un atkal stāstīt mūsu dzimtas cilvēku dzīves stāstus. Un mani fascinēja aiziešanas mistērija.
Allaž esmu visu sev apkārt redzējusi caur savu bērnišķīgi naivo skatu uz pasauli, tādēļ esmu piedzīvojusi daudz vilšanos un mana pieaugšana bijusi visnotaļ sāpīga. Toties transformējusi manu apziņu plašāku un sirdi atvērtāku.
Cik vien sevi atceros, neesmu gaidījusi, kad dzīve mani piespiež. Es esmu labprātīgi gājusi pie sevis tos ērkšķainākos ceļus. Kā sīpolu, esmu lobījusi sevi, ar asarām acīs, slāni pa slānim, lai iepazītu līdz pašiem dziļumiem, katru savu ēnu, sāpi, aizvainojumu, dusmu uz citiem, tā pat kā katru savu gaismas staru, talantu, prieku un piepildījumu. Es esmu gājusi daudz un dažādās terapijās, praksēs un mācībās pie daudz un dažādiem terapeitiem, meistariem un skolotājiem. Bezgalīgi liels paldies katram no viņiem, jo katrs kopā noietais solis ir vedis mani tuvāk sava augstākā Es sastapšanai.
Visu mūžu es esmu gribējusi darīt kaut ko, kam ir jēga un vērtība, piedalīties dzīvi izmainošos notikumos. Man process un tā izdzīvošana no visas sirds ir bijusi tik pat, vai pat svarīgāka kā rezultāts, kaut gan labs rezultāts neizbēgami seko piepildītam procesam, jo rezultāts ir pieredze, ko iegūstam. Šī iemesla dēļ es nespēju būt produktīvs ražošanas vai ofisa darbinieks, jo es neesmu ātra procesa izbaudīšanā, bet tāpēc es spēju būt laba vecmāte, skolotāja un pavadone, jo tur tieši nesteidzīga procesa izjušana no visas sirds ved pie iespējami pilnīgāka rezultāta.
Es nespēju nedalīties savā pieredzē un zināšanās, nespēju nepateikt atbalstošu vārdu, nespēju nepadot roku. Es jūtu, ka mums katram ir sava vieta šajā pasaulē, savs potenciāls, savs ceļš un savas pieredzes, kas jāiegūst. Mēs neesam salīdzināmi, jo mēs esam unikāli. Ne vienmēr mums vajag to ko mēs vēlamies, bieži mums vajag tieši pretējo, jo tikai pārvarot nevēlamo, mēs augam, kļūstam pilnīgāki un viedāki.
Mans redzējums.
Manā visuma redzējumā mūsu dvēseles ir mazas Dieva daļiņas caur kurām Dievs iegūst savas pieredzes šeit uz zemes, tāpēc mēs visi esam vienoti. Es esmu Tu un Tu esi es. Mēs uz šīs zemes nākam atkal un atkal, lai katrā savā dzīvē iegūtu aiz vien jaunas pieredzes. Pirms katras ienākšanas, mūsu dvēseles savā starpā vienojas, kuri būs vecāki un vecvecāki, kuri mīļotie un laulātie, kuri bērni un mazbērni, kuri labdari un kuri pāri darītāji, lai mēs varētu, ejot cauri dzīves izaicinājumiem, augt un paplašināt savas dvēseles pieredzes.
Ja mums ir lemts satikties, mēs satiksimies un piedzīvosim to, ko mums ir lemts kopā piedzīvot un katrs no mums paņems līdzi savu pieredzi.
Sekojot savai sirds balsij un aicinājumam, es esmu pavadone meitenei kļūstot par sievieti, sievietei atplaukstot gaidībās un radību transformācijā kļūstot par māti, vīrietim sievieti atbalstot, bērnu sagaidot un kļūstot par tēvu, bērna dvēselei ienākot šajā pasaulē un kļūstot par cilvēku, viņiem visiem kopā pēc tam vienam otru mācoties pieņemt. Arī tad, kad grūti pieņemt un izprast jauniegūto pieredzi. Un arī tajās reizēs, kad bērna dvēsele pārdomā vai nāk sniegt atlaišanas pieredzi un vecākiem tas jāpieņem.
Esmu pavadone arī sievietei nobriestot, ejot cauri menopauzei un meklējot kā būt un radīt turpmāk. Sievietei kļūstot par sievasmāti, vīramāti, vecmāmiņu, atraitni vai kā citādi mainoties lomām dzīvē.
Arī vīrietim, kuram nepieciešams kāds, kurš uzklausa, kā viņš jūtas kļūstot par sievastēvu, vīratēvu, vectēvu, atraitni vai kam citam būtiski mainoties dzīvē.
Es ticu, ka katram cilvēkam ir savs ceļš un savi ceļa biedri.
Man prieks, ja varam kādu dzīves ceļa gabaliņu iet kopā un dalīties savās pieredzēs…
No visas sirds
Agnese MaoRa
